Parastie poliētera poliolu veidi ir politetrahidrofurānglikols (PTHF){0}}pazīstams arī kā polioksitetrametilēnglikols (PIG, PTMEG, PTMG vai PTMO)-, kas tiek iegūts tetrahidrofurāna (THF) gredzena atvēršanas polimerizācijā katalizatora klātbūtnē. Ražošanas process ietver reaktora piepildīšanu ar THF, maisījuma atdzesēšanu līdz -5 grādiem un kūpošās sērskābes (kā katalizatora) pievienošanu pa pilienam, enerģiski maisot, vienlaikus saglabājot zemu temperatūru. Pēc tam maisot pievieno noteiktu daudzumu ūdens un paaugstina temperatūru līdz 70–90 grādiem. Nereaģējušais THF monomērs tiek destilēts, un produkts tiek pakļauts fāzu atdalīšanai (ar nostādināšanu), neitralizāciju, filtrēšanu un vakuumapstrādi, lai iegūtu politetrahidrofurānglikolu.
Salīdzinoši augsto izmaksu dēļ politetrahidrofurānglikols parasti tiek izmantots augstas veiktspējas -poliuretāna materiālu ražošanai; iegūtie izstrādājumi lieliski iztur zemu temperatūru, ūdeni, eļļu, berzi un pelējumu. Tetrahidrofurāna-propilēnoksīda kopolimēra glikols tiek ražots THF un propilēna oksīda gredzena -atvēršanas kopolimerizācijā, ko katalizē Lūisa skābe, kam seko neitralizācija, mazgāšana ar ūdeni, dehidratācija un filtrēšana. Tā strukturālā formula ir šāda: [Strukturālā formula/Tetrahidrofurāna-propilēnoksīda kopolimēra glikola produkta specifikācijas]. Šis kopolimēra ēteris ir lētāks nekā tīrs politetrahidrofurānglikols, tomēr tā produkta īpašības ir salīdzināmas ar PTMG īpašībām; tas ir īpaši piemērots zemu -temperatūras izturīgu poliuretāna materiālu ražošanai (kas spēj izturēt pat -200 grādu temperatūru).
